Dažādos pēdējā laika pētījumos ir pētīta mūzikas saikne ar cilvēku sniegumu sportā, bet mazo mūzikas atskaņotāju ražotāji pielāgo tos speciāli sportistu vajadzībām. Kāda tad ir saikne starp klausāmo mūziku un sportista sniegumu?

Zinātnieki apgalvo, ka tas, kas nosaka mūzikas motivējošo spēku sportojot, ir ritms, muzikalitāte, kultūras ietekme un asociācijas. Pirmas ir saistīts ar skaņdarba struktūru, bet pārējie trīs faktori ir saistīti ar to, kā katrs cilvēks konkrēto skaņdarbu interpretē. 

Izvēloties pareizo mūziku tieši sev, tas var uzlabot fizisko sniegumu treniņā, kā arī palīdzēt psiholoģiski. Nesen veiktā pētījumā pierādījās, ka riteņbraucēji, kuri treniņa laikā klausījās mūziku, patērēja vidēji par 7% mazāk enerģijas, kā tie, kuri tādu pašu distanci veica bez mūzikas. Tāpat patīkama mūzika palīdz veikt treniņu līdz galam - tā motivē un spēj nomākt vēlmi beigt treniņu pirms laika.

Ir novērota arī saikne starp mūzikas ritmu un slodzes intensitāti - laikā, kad cilvēka pulsa ritms ir līdz 70% no maksimālā, mēs dodam priekšroku mūzikai, kuras ritms ir 90-120 sitieni minūtē. Savukārt, kad pulsa ritms ir 70-80% no maksimālā, izvēlamies mūziku ar ritmu 120-150 sitieni minūtē. Savukārt, kad pulsa ritms pārkāpj 80% no maksimālā slieksni, kas ir jau ļoti augstas intensitātes treniņš, cilvēks izvēlas darboties vispār bez mūzikas.

Lai arī kādi būtu dažādu zinātnisko pētījumu rezultāti, katram cilvēkam jāizvēlas savai sirdij tuvākie motivatori. Taču viennozīmīgi, mūzika ir viens no visefektīvākajām lietām, kas palīdz noskriet vai nobraukt plānotos kilometrus, kā arī neļauj pārtraukt treniņu tik vien kā dēļ garlaicības.