Oksfordas Universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka sievietēm, kuru organisms vairāk tauku uzkrāj gurnu zonā, ir mazāks risks saslimt ar diabētu un sirds slimībām, kā tām, kurām tauki pārsvarā uzkrājas ķermeņa augšdaļā, viduklī.

Jau senāk bija zināms, ka veids, kā organisms uzkrāj taukus, ietekmē ne tikai cilvēka izskatu, bet arī organisma veselību, piemēram, tas, ka tauki, kuri uzkrājas ķermeņa "iekšpusē", aizsargā iekšējos orgānus (protams, līdz brīdim, kad šo tauku jau ir par daudz), atšķirībā no zemādas tauku slāņa, kuram palielinoties, ir skaidrs, ka cilvēks ir pārāk maz aktīvs un ēd pārāk daudz, kas veselību pārsvarā ietekmē negatīvi.

Tauku uzkrāšana organismā faktiski ir enerģijas uzkrāšana. Tauki, kuri uzkrājas viduklī, veicina taukvielu cirkulāciju ķermenī, kas negatīvi ietekmē aknas un muskuļus, paaugstina risku saslimt ar diabētu un sirds un asinsvadu slimībām. Savukārt tauki, kuri uzkrājas uz augšstilbiem, organismā "neizplūst" un šādu efektu nedod. Tāpat zinātnieki pieņem, ka augšstilbos uzkrātie tauki, atšķirībā no vidukļa taukiem, veicina tādu hormonu izstrādi, kā leptīns un adiponektīns, kuri regulē apetīti un uzlabo organisma reakciju pret insulīnu un mazina artēriju nosprostošanās risku.

Šie fakti apstiprina arī to, kādēļ vīriešiem, kuri vecāki par 40 gadiem ir lielāks sirds saslimšanu risks, kā sievietēm šai pašā vecumā - vīriešiem tauki uzkrājas pārsvarā vidukļa rajonā, turpretīm sievietēm lielākoties - augšstilbos.