Arī ķirbis, tāpat kā citi dārzeņi, ir dažādu vitamīnu un vērtīgu vielu avots.

Askorbīnskābe aizsargā no saaukstēšanās, B grupas vitamīni rūpējas par ādas tīrību, matu kuplumu un nagu biezumu. Ķirbī esošie A un E vitamīni novērš ādas priekšlaicīgu novecošanu. Karotīna ķirbī ir aptuveni piecas reizes vairāk, kā burkānā. Šis dārzenis satur arī vitamīnus C, D, PP un T. Ķirbī ir visvairāk dzelzs, salīdzinot ar citiem dārzeņiem. Tas satur arī varu un fosforu, kas labvēlīgi ietekmē asinsriti, kā arī kāliju un kalciju. Ķirbju sulā ir vielas, kas vairo vīrieša potenci. Šis dārzenis ir īpaši ieteicams cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

Svaigi spiestu ķirbju sulu šī dārzeņa īpašību dēļ īpaši iesaka lietot uzturā cilvēkiem ar palēninātu vielmaiņu, aptaukošanos un cukura diabētu. Lai uzlabotu ķirbja sulas garšu, to var jaukt ar burkānu un ābolu sulām.

100 gramos ķirbja ir 25 kkal, 90% ūdens, 1 grams olbaltumvielu un 6 grami ogļhidrātu.

Ķirbju sēklas no organisma izvada parazītus, ķirbja mīkstums palīdzēs neveselām aknām, bet ķirbja piens - nierēm un urīnpūslim. Ķirbja pienu sagatavo, samaļot notīrītas ķirbja sēklas un aplejot ar vārdošu ūdeni. Iegūto šķidrumu jāizkāš caur marli.