Vitamīnu uzsūkšanos organismā ietekmē ne tikai veselības stāvoklis, vai dažādu medikamentu lietošana. Arī cilvēka dzīves veids, kaitīgi ieradumi var kavēt vitamīnu uzsūkšanās procesus organismā, tādā veidā mazinot imunitāti un kavējot vielmaiņu.

A un B vitamīnu, kalciju, cinku, kāliju, magniju un dzelzi noārda alkohols.

A, C un P vitamīni, kā arī selēns tiek noārdīti smēķēšanas laikā.

B grupas vitamīnus un PP vitamīnu noārda un dzelzs, kālija, cinka un kalcija daudzumu organismā samazina kofeīns (kafija, melnā tēja). Kofeīnu saturošus dzērienus nav ieteicams lietot ēdienreizes laikā, lai mazinātu kofeīna ietekmi, to saturošus dzērienus jālieto stundu pirms vai pēc ēdienreizes.

Dzelzs uzsūkšanos kavē piens, ja tas tiek lietots ēdienreizes laikā. Tai pašā laikā piens ir kalcija un fosfātu avots, tādēļ uzturā tas jālieto kādu laiku pirms vai pēc ēdienreizēm.

B, C un A vitamīnu, kalcija un kālija daudzumu organismā samazina aspirīna lietošana.

A, D, E un B12 vitamīnu uzsūkšanos kavē miega zāļu lietošana, kas mazina arī kalcija daudzumu organismā.

B grupas vitamīnus, dzelzi, kalciju un magniju noārda antibiotikas.

Urīna dzenošie līdzekļi no organisma izvada B grupas vitamīnus, magniju, cinku un kāliju.

Caureju veicinošie līdzekļi traucē A, D un E vitamīnu uzsūkšanos.

Dzelzs rezerves organismā strauji samazinās arī pie paaugstināta stresa un uztraukumiem.

Dzelzs uzsūkšanos organismā traucē arī kalcijs. Šī iemesla dēļ ir ieteicams ēdienus, kas satur lielu vienas vai otras vielas daudzumu, ēst atsevišķi.